In un mondu di luci, di culori vi aghju vistu. In un mondu di dulore è di soffrenza vi aghju vistu. Ti vecu in ogni locu... ma ùn mi vecu, mi vidi un ghjornu ma ùn era micca cum'è tè è cusì pienghje è mi dumandu : chì misteru sò ? Chì misteru hè a vita? È t'aghju vistu di novu, u to surrisu, u to amore, è mi vulia copià, arrubbati è mi vulia avvicinà à tè... ma u misteru di a vita di quale eru un picculu misteru mi teneva in sè stessu è aghju. mi dumandu : chì misteru sò mè ? Chì misteru hè a vita? È t'aghju vistu di novu, eri culà in a luce è aghju capitu chì u misteru ùn era micca in tè t'aghju attaccatu, t'aghju maledettu, po aghju piantu, eiu misteru di mè stessu, per a bughjura ind'è mè... Vi visti avvicinà à tè è a luce hà illuminatu u misteru di a vita, è eiu, misteru di a vita, infine volu liberu accantu à tè... è cun tè illuminu altri misteri, u misteru di a vita. Fiorella Rustici